Kā projektētāji strādā, lai pašreizējās un nākotnes slimnīcas nodrošinātu pret pandēmiju, kad ir pieredzētas ar darbu pandēmijas laikā saistītās grūtības?
Gadu desmitiem ilgi slimnīcas un veselības aprūpes iestādes visā pasaulē ir cīnījušās pret slimnīcās iegūtām infekcijām (SII), kas apdraud gan personālu, gan pacientus.
Taču Covid-19 ērā šīs cīņas gaita ir nolikusi priekšējās līnijās visas veselības aprūpē iesaistītās personas. Šie speciālisti, sākot ar slimnīcu administratoriem un iestāžu vadītājiem un beidzot ar projektētājiem un arhitektiem, apsver, kādus renovācijas darbus var pašlaik veikt pacientu un personāla drošības uzlabošanai, kāda rīcība ir optimāli atbalstāma un, visbeidzot, kā nākotnē izskatīsies pret pandēmiju nodrošināta slimnīca.
“Mēs zinām tikai to, ka būs pārmaiņas,” izsakās Sjūzena Makkormika (Suzanne MacCormick), pasaules mēroga veselības aprūpes vadītāja Amerikas būvniecības konsultāciju WSP. “Viena no šīs krīzes daudzajām mācībām ir lielā telpas elastības nozīme, lai nodrošinātu optimālu elastību un gatavību nezināmajam.”
Lai palīdzētu rast kopīgas atbildes uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, esam apkopojuši vairāku dizaina un projektēšanas ekspertu ieskatus visā pasaulē. Šeit sniegsim īsu kopsavilkumu par saviem atradumiem.
1. Pielāgojamas nodaļas un uzgaidāmās telpas
Arhitekti uzskata, ka, uzlabojot elastību, slimnīcas pastāvīgi būs gatavas nezināmajam, jo nodaļas varēs pielāgot pēc nepieciešamības (piemēram, ja pēkšņi pieaug to pacientu skaits, kuriem ir nepieciešama ārstēšana ITN).
Rakstā Architectural Digest (Arhitektūras likumi) par to, kā pandēmija pārveidos ēku vidi, inženieris Kreigs Skalijs (Craig Scully) no Indijas norāda: “No dizaina viedokļa jūs varētu saskatīt iespēju parastās pacientu palātas elastības uzlabošanai, lai palielinātu ietilpību vai varētu to viegli pārveidot par ITN.”
Daži pat diskutē par uzgaidāmo telpu likvidēšanu, lai izvairītos no cilvēku pulcēšanās un izvairītos no iespējamās infekcijas, izveidojot tā saucamos “gaidīšanas stūrīšus” visā slimnīcā.
“Tādējādi pacienti var atrasties kādā citā ēkas vietā, piemēram, bibliotēkā vai kur citur skatīties lekciju, nevis sēdēt vienā telpā ar citiem slimniekiem,” Architectural Digest pastāsta Laionels Oheijons (Lionel Ohayon) no Ņujorkas dizaina studijas ICRAVE.
Līdz 80 % visbiežāk sastopamo slimību tiek pārnestas ar pieskārienu, tāpēc slimnīcās par standartu kļūst bezkontakta jaucējkrāni.
2. Pieaug roku higiēnas nozīme
Daudzi no mums droši vien zina, ka PVO iesaka “rūpīgu roku mazgāšanu”, kas iekļauj piemērotu roku higiēnas līdzekļu un tīrīšanas procedūru izmantošanu, nodrošinot atbilstošu personāla apmācību. Tiek lēsts, ka līdz 80 % visbiežāk sastopamo slimību tiek pārnestas ar pieskārienu tieši no cilvēka uz cilvēku vai netieši, pieskaroties tām pašām virsmām.
Šī iemesla dēļ automātiskās brīvroku ierīces, piemēram, bezkontakta izlietnes jaucējkrāni, kļūst par standarta funkciju gan pacientu palātās, gan arī sabiedriskajās tualetēs un ITN.
Veselības aprūpes iestādēm paredzētie bezkontakta jaucējkrāni, kas ir izgatavoti no korozijizturīga misiņa un aprīkoti ar lamināru ūdens plūsmu, ir ideāli risinājumi ar pieskārienu pārnesamo infekcijas slimību apkarošanai. Turklāt iebūvētā Bluetooth tehnoloģija atvieglo regulāras automātiskas skalošanas plānošanu, kas var mazināt mikrobu izplatību, ko veicina sastāvējies ūdens.
gadā Canadian Journal of Microbiology publicētais pētījums apliecina, ka bezkontakta jaucējkrāni efektīvi uzlabo roku higiēnu. Zinātnieki ir konstatējuši, ka mikrobu klātbūtne uz automātiskajiem jaucējkrāniem bija ievērojami mazāka nekā uz manuālajiem.
3. Uzmanības centrā antibakteriāli līdzekļi un materiāli
Jau daudzās slimnīcu ITN izmantotās vara virsmas spēj iznīcināt līdz 100 % kaitīgo mikrobu. Ir labi zināms, ka varš un tā sakausējumi (misiņš, bronza, vara-niķeļa sakausējumi) spēj atgrūst daudzus mikroorganismus.
Turklāt daudzās slimnīcās tiek pielāgoti arī laminārās plūsmas jaucējkrāni, kas, kā zināms, palīdz samazināt kaitīgo mikrobu izplatīšanos ar aerosolveida izsmidzināšanas palīdzību.
Lamināra plūsma nozīmē tādu ierīču noņemšanu, kas pārtrauc ūdens plūsmu (iekļaujot aeratorus) un var veidot ieelpojamus infekcijas pilienus, kas izplatās gaisā.
COVID-19 ir pamatīgi ietekmējis slimnīcu izkārtojumu un darbību, sākot ar pacientu un tuvinieku sagaidīšanu, nodaļu izveidi un izkārtošanu, bet beidzot ar izmantoto jaucējkrānu un materiālu veidiem.
Neatkarīgi no tā, vai projekts iekļauj tiešos drošības pasākumus vai arī jūs izstrādājat jaunu veselības aprūpes iestādi, aizsardzība pret pandēmiju būs prioritāte arī nākotnē.